01 His(s)tory* jeb kādēļ vēsture ir stāsts?
Starptautiski atzītā enciklopēdija "Britannica" skaidro jēdzienu vēsture kā "zinātni, kas, analizējot dažādus vēstures avotus un literatūru, pēta sabiedrības attīstību no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, izceļot cēloņu un seku sakarības". Piedāvātā definīcija ietver populāro skatījumu uz vēsturi kā faktu, notikumu, personību un gadaskaitļu kopumu. Tādēļ, lai kliedētu mītu par vēsturi kā tikai garlaicīgu un senilu faktu kopumu, lekcijas laikā ar saistošu piemēru palīdzību tiks rasts skaidrojums būtiskākajām atšķirībām starp jēdzieniem vēsture un pagātne, kā arī ieskicētas atbildes uz jautājumiem: kas un kāds ir vēstures stāsts, kā arī, kas ir tie, kas šo stāstu stāsta.
0/6
02 Latvijas teritorija un Latvijas valsts – kā un kādēļ veidojās Latvijas valstiskums
"Tas nu gan bija pieredzes bagāts ceļojums!" - šāds izsaukums būtu vietā, domājot par Latvijas teritorijas attīstību no pirmo cilvēku ienākšanas līdz mūsdienām, kur īpaši jāizceļ mūsu valstiskuma attīstības jautājums un būtiskais nošķīrums: Latvijas teritorija un Latvijas Valsts. Jautājumu ir daudz un atbilžu vēl vairāk, tādēļ kopīgi pētīsim un analizēsim, kādas tautas, varas, politiskie režīmi, ticības, brīvību piešķiršanas un apspiešanas piedzīvoja Latvijas teritorijā dzīvojošie cilvēki.
0/9
03 Latvija 19. gadsimta vidū: Zemnieku nemieri Vidzemē un mācītājs Indriķis Straumīte
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz 19.gadsimta vidus zemnieku nemieriem Vidzemē, precīzāk, 1841.gada Jaunbebru kartupeļu dumpi un latviešu nācijas pamatu - zemniekiem. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts pareizticīgo mācītājs Indriķis Straumīte (īstajā vārdā Jānis Līcis), kurš, lai arī bija aktīvs krievu imperiālisma ideju piekritējs, radīja nozīmīgu pretsparu vācbaltu minoritātes nospiedošajai varai. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt apgaismības, pēcdzimtbūšanas un klaušu laikus Latvijā, kas ir atstājuši būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/8
04 Latvija 19. gs. II pusē: Jaunlatviešu kustība un Krišjānis Valdemārs
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz 19.gadsimta vidus procesiem sabiedrībā, precīzāk jaunlatviešu kustību un jaunlatviešiem. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts Ainažu jūrskolas dibinātājs, jaunlatvietis, latviešu 19.gadsimta inteliģences pārstāvis Krišjānis Valdemārs. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt apgaismības un pēcdzimtbūšanas atcelšanas laikmetu, kas ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/6
05 Latvija 19. gs. beigās: Jaunā strāva un Miķelis Valters
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz Jaunlatviešu kustības pēcteču - Jaunās strāvas - darbības laiku. Lakcijā ieskicēsim pirmo politisko partiju un jaunstrāvnieku darbību 1905. gada revolūcijas laikā. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts jaunstrāvnieks, jurists, diplomāts un sabiedriskais darbinieks, kā arī Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Miķelis Valters, kurš pirmais publiski izvirzīja suverēnas Latvijas valsts izveidošanās nepieciešamību. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt revolūcijas laiku Latvijā, kas ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/6
06 Latvija 19. un 20. gs. mijā: Uzņēmējdarbība Baltijas guberņās un Augusts Dombrovskis
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz XIX gadsimta beigam un XX gadsimta sākuma ekonomiskajiem procesiem tolaik pastāvošās Krievijas impērijas Baltijas guberņās, ko vienā vārdā saucam par industrializāciju. Tas būs stāsts par to, kā latviešu strādnieki laika gaitā ieguvuši finansiālo labklājību ne tikai attīstīja savu uzņēmējdarbību, bet arī nodarbojās ar mecenātismu un labdarību. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts latviešu rūpnieks, sabiedriskais darbinieks un mecenāts Augusts Dombrovskis. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt ekonomiskā uzplaukuma laiku Latvijas teritorijā, kas ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/5
07 Latvija 20. gs. sākumā: 1905. gada revolūcija un Rainis
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz notikumu, kas satricināja visu Krievijas impērijas Eiropas daļu - 1905.gada revolūciju. Tas būs stāsts par to, kā neapmierinātība ar sociālekonomisko un politisko situāciju Latvijas teritorijā, noveda pie masveidīgiem nemieriem, revolucionārās kustības izveides un muižu dedzināšanām. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts jaunstrāvnieks, literāts un sabiedriskais darbinieks - Jānis Pliekšāns jeb Rainis. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt revolūcijas laiku Latvijā, kas ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/6
08 Latvija Pirmā pasaules kara laikā (1915-1917) un pulkvedis Oskars Kalpaks
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz politiskajiem procesiem Eiropā un pasaulē, ko mēdz dēvēt par Lielo karu, Nāciju karu un karu, kas izbeigs visus karus, proti, Pirmo Pasaules karu (1914. - 1918. g.). Tas būs stāsts par to, kā Austroungārijas kroņprinča Pranča Ferdinanda atentāts aizsāka virkni notikumu un rezultējās militārajā konfliktā, kurā, pateicoties koloniālisma un imperiālisma politikai, tika 'ierauta' praktiski visa pasaule. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris Oskars Kalpaks. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt Latvijas militāro vēsturi un sociālekonomiskās un politiskās norises Latvijas teritorijā I Pasaules kara laikā (1915. - 1917.), kas viennozīmīgi ir atstājušas būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/6
09 Latvijas Republikas proklomēšana (1918) un Klāra Kalniņa
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz politiskajiem procesiem Latvijas teritorijā - Latvijas Republikas proklamēšanu 1918.gada 18.novembrī. Lai arī zeme bija sadalīta starp lieliniekiem un vācu spēkiem, Latvijas Valsts dibināšanai un neatkarīgas valsts idejai cilvēki noticēja arī tā laika smagajos apstākļos. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena Viļa Rīdzenieka fotogrāfija no Valsts proklamēšanas pasākuma, kurā uz mūsdienu Nacionālā Teātra skatuves pulcējās 38 no 39 Latvijas Tautas padomes locekļiem un viņu vidū bija viena dāma - feministe, sufrāžiste, redaktore, kā arī politiķe Klāra Kalniņa, kura arī ir izvēlēta par nodarbības centrālo figūru. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt Latvijas Valsts dibināšanas politiskos un sociālekonomiskos apstākļus, kā arī sieviešu stāvokli un tiesības šajā laikā, kas viennozīmīgi ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/6
10 Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) un Jānis Balodis
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz politiskajiem procesiem Latvijas teritorijā īsi pēc Latvijas Neatkarības proklomēšanas - Latvijas Neatkarības karu jeb Brīvības cīņām (1918-1920). Šajā karadarbībā Latvijas teritorijā bija iesaistītas 14 dažādas armijas un katra no tām cīnījās par savu brīvību, tādējādi kara sākumā tā iznākums nebija tik viennozīmīgi skaidrs, kā to varētu vēlēties traktēt mūsdienās. Vēl jo vairāk - 1919. gadā Latvijas teritorijā pastāvēja trīs valdības un tautai, kā arī armijai bija jāizvēlas, kurā pusē nostāties. Kā centrālais tēls - celmlauzis - ir izvēlēts Jānis Balodis, kurš, pārņēmis armijas virsvadību pēc Oskara Kalpaka nāves, izcīnīja smagas uzvaras kaujas laukos un veda diplomātiskās sarunas gan kara laikā, an pēc tā, nospraužot Latvijas robežas. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt politiskos un sociālekonomiskos apstākļus nule kā nodibinātajā Latvijas valstī Neatkarības kara kontekstā, kas viennozīmīgi ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/10
11 Latvijas atzīšana de iure (1921) un Zigfrīds Anna Meierovics
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz politiskajiem procesiem Latvijā parlamentārisma periodā (1920-1934). Tas būs stāsts par Latvijas atgūšanos no I Pasaules kara radītajām infrastruktūras, cilvēkresursu un sociālekonomiskajām sekām un spertajiem pirmajiem soļiem starptautiskajā politikā, tostarp Tautu Savienībā. Tāpat fokusēsimies uz Latvijas iekšpolitiku un būtiskākajiem izaicinājumiem šajā laikā. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts latviešu politiķis, ministru prezidents un ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt Latvijas politisko vēsturi aizraujošajā amerikāņu vārdiem runājot ‘rolling twenies’ laikmetā, kas viennozīmīgi ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/6
12 Starpkaru periods (1920-1940): Politiskais plakāts un politiskās kaislības Latvijā
No populistiskas bazgaumības līdz izsmalcinātam šikam - tā varētu raksturot politiskos plakātus starpkaru periodā Latvijā. Šajā laika posmā tika piedzīvotas gan tautas nobalstošanas, gan vēlēšanas, gan autoritārais režīms, tādēļ plakāti kā vēstures avots ir pieejami plašā klāstā un sniedz ieskatu gan sabiedrības, gan politisko partiju vērtību sistēmā. Lekcijas laikā meklēsim atbildi uz jautājumu: vai un kā politiskie plakāti starpkaru periodā reaģē/iespaidojas no pasaules tendencēm un galu galā kāda ir plakātu kultūra Latvijā šajā laika posmā.
0/5
13 Autoritārisma periods Latvijā (1934-1940) un Kārlis Ulmanis
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz politiskajiem procesiem Latvijā autoritārisma periodā (1934-1940). Tas būs stāsts par Latvijas iekļaušanos Eiropas autoritārisma vilnī trīsdesmitajos gados un starptautiskās, Pasaules ekonomiskās krīzes un Vācijas un PSRS ārpolitiku atbalsīm Latvijā. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts latviešu politiķis, ministru prezidents un vadonis Kārlis Ulmanis. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt Ulmaņlaikus - aizraujošo autoritārisma periodu - kas viennozīmīgi ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/5
14 Karikatūras presē kā Latvijas vēstures liecības
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā uzrunāt plašas sabiedrības masas, ir izmantot hiperbolizāciju jeb pārspīlējumu (arī absurdu pārspīlējumu). Tas cilvēkiem no dažādiem sabiedrības slāņiem ļauj uztvert aktuālās norises ekonomikā, politikā, kultūrā un sadzīvē vienkārśā formā. Vizuālā risinājuma alternatīva ir karikatūras, kuras kā vēstures avotu kopīgi pētīsim šajā nodarbībā, meklējot atbildi uz jautājumu: vai un kā tās raksturo laiku un telpu un izgaismo laikmeta universālās vai tikai marginālās tendences.
0/4
15 Latvijas okupācija (1940) un Augusts Kirhenšteins
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz Latvijas Republikas okupāciju 1940.gadā. Būtībā tas būs stāsts par PSRS īstenoto ekspansionisma politiku un četrām dienām 1940.gada jūnijā, kuru laikā tika īstenota juridiski korekta Latvijas sagatavošana inkorporācijai Padomju Savienības sastāvā. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts latviešu mikrobioloģijas profesors Auusts Kirhenšteins, kas vadīja Latvijas valstī izveidoto marionešu valdību uzreiz pēc Latvijas okupācijas. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt laika periodu, kas ir ieuvis nosaukumu “Baigais gads” un ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/6
16 Otrais Pasules karš Latvijā: Pirmā padomju okupācija (1940-1941) un Vilis Lācis
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz Otrā Pasaules kara laika norisēm Latvijā, kas ir ieguvušas apzīmējumu “Baigais gads”. Būtībā tas būs stāsts par to kā viena gada laikā kardināli mainījās cilvēku dzīves Latvijā pirmās padomju okupācijas laikā. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēts rakstnieks Vilis Lācis - padomju režīma iekšlietu ministrs un kolaborants. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt otrā pasaules kara laika posmu, kas ir ieugvis nosaukumu “Baigais gads” un ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/8
17 Otrais pasaules karš: Nacistiskās Vācijas okupācija (1941-1944/1945) un Oskars Dankers
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz Otrā Pasaules kara laika norisēm Latvijā, kas iezīmējas ar trīs atslēgvārdiem: holokausts, eigēnika un kārškrusts, proti, Nacistiskās Vācijas okupācijas laiks.. Būtībā tas būs stāsts par to kā dažu gadu laikā kardināli mainījās cilvēku dzīves Latvijā, nacistu režīmam nomainot padomju okupāciju. Kā centrālā figūra jeb celmlauzis ir izvēlēta militārpersona - ģenerāli Oskars Dankers, kurš vadīja iekšlietu direktorātu Ostlandes reihskomisariātā iekļautajā Latvijas teritorijā. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt otrā pasaules kara laika posmu, kas ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/7
18 Latvieši Latvijā Padomju periodā (1945-1991): vispārīgs raksturojums
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz sociālekonomisko stiuāciju Latvijā pēc Otrā Pasaules kara - otrās padomju okupācijas laikā. Tas tautas kolektīvajā atmiņā ir saglabājies kā padomju laiks un to raksturo gan kolektivizācija un idustrializācija, gan rusifikācija. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt padomju periodu Latvijas vēsturē, kas ir atstājis būtisku ietekmi tautas kolektīvajā atmiņā un mutvārdu daiļradē.
0/12
19 Latvieši pasaulē pēc Otrā pasaules kara (kopš 1944/1945) – vispārīgs raksturojums
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz emigrācijas kustību pēc II Pasaules kara. Tā tautas kolektīvajā atmiņā ir saglabājusies kā “Lielā emigrācija” un “Lielā izklīšana”, reaģējot uz loģisko un likumsakarīgo padomju spēku otrreizēju ienākšanu Latvijā, Nacistiskās Vācijas armijai atkāpjoties. Lekcija būs izzinošs ceļojums Latvijas vēsturē, ļaujot iepazīt un izzināt emigrācijas dažādos aspektus, sākot ar to, kā cilvēki devās bēgļu gaitās un kur viņi nonāca līdz pilnvērtīgai integrācijai jaunās mītenes zemes kultūrā, ekonomikā un sabiedrībā.
0/8
20 Latvijas neatkarības atjaunošana (1986-1991) – vispārīgs raksturojums
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz Padomju Savienības sabrukumu un Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tas būs saistošs ieskats sociālekonomiskajā un poilitiskajā situācijā Padomju savienībā 80to gadu otrajā pusē, kas vēstures literatūrā un tautas valodā ir iegājies kā “atklātības un pārbūves laikmets”, kur īpaši jāizceļ nacionālā kustība un pārmaiņas PSRS okupētajā Latvijas teritorijā - neatkarības atgūšana. Nodarbības laikā meklēsim atbildes uz jautājumiem: kā Latvija atguva neatkarību, kādi mīti, leģendas ar šo laika posmu ir saistāmi un galu galā - kāda bija skaudrā realitāte, Padomju Latvijas norieta un neatkarīgās Latvijas atjaunošanas laikā.
0/10
21 Latvijas pēc neatkarības atjaunošanas (kopš 1991) un Vaira Vīķe-Freiberga
Šajā nodarbībā fokusēsimies uz sociālekonomisko un politisko situāciju Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, ko var raksturot ar šādiem atslēgvārdiem: repšiki, denacionalizācija, politiskais populisms un “Godmaņa krāsniņas”. Tie ir tikai daži no jēdzieniem, ko pētīsim, kopīgi meklējot atbildes uz jautājumu: kā cilvēki Latvijā dzīvoja, izdzīvoja un pārdzīvoja varu maiņas laiku. Uzmanības centrā personība, kas piedzīvoja “abas Latvijas” - gan pirmskara, gan atjaunoto Latviju - eksprezidenta Vaira Vīķe-Freiberga. Nodarbības laikā meklēsim atbildes uz jautājumiem: kāda bija situacija Latvija pec neatkaribas atgusanas, kādi mīti, leģendas ar šo laika posmu ir saistāmi un galu galā - kāda bija ikdienas realitāte, kops neatkarīgās Latvijas atjaunošanas.
0/6
BONUSLEKCIJA Ziemassvētki un eglīte
0/3
